
Ministériu Saúde (MS) apela ba komunidade tomak iha Timor-Leste atu hahú prevensaun rasik kontra moras dengue, liuhusi hamoos hela fatin no hadia ambiente sira ne’ebé bele sai fatin moris ba susuk.
“Prevenzaun dengue hahú husi uma rasik, se komunidade hamoos hela fatin no hadia ijiene ambiente, ita bele prevene moskitu moris no prevene dengue. Governu la bele de’it halo tratamentu bainhira ema moras, maibé prevensaun presiza hahú antes,” hatete Ministra Ministériu Saúde, Dra. Elia dos Reis Amaral, ba jornalista sira iha kampu Becora, Díli.
Ministra MS Dra. Elia hatete katak esforsu atu prevene moras dengue la bele depende de’it ba intervensaun governu nian, maibé presiza partisipa ativa husi komunidade rasik.
Nia salienta katak moskitu Aedes aegypti, ne’ebé transmite dengue, barak moris iha fatin sira ne’ebé iha bee, hanesan lata, botir, vazu, no fatin sira ne’ebé la hamoos ho di’ak.
“Ministériu Saúde kontinua halo kampaña edukasaun ba komunidade kona-ba perigu dengue, sinal sira ne’ebé presiza atensaun, no medidas simples ne’ebé bele halo iha loron-loron atu prevene moras ida-ne’e,” Ministra informa.
Nia dehan, husi fulan Dezembru 2025 to’o agora, kazu dengue iha nivel nasional kazu 1.700 resin, no ema haat (4) lakon ona vida. Tanba ne’e, MS halo ona ajendamentu atu halo fumigasaun iha área Dom Aleixo, ne’ebé konsidera hanesan área risku tanba densidade populasaun aas no kazu dengue barak.
Ministra Saúde esplika katak stok ai-moruk fumigasaun iha kondisaun sufisiente hela.
“Espera katak kazu moras dengue iha Timor-Leste bele diminui iha tempu badak no iha tempu naruk, no komunidade bele moris iha ambiente ne’ebé moos no saudável liu tan,” Ministra salienta tan.
Iha parte seluk, Xefe Suku Comoro, Elígio José Marçal, hato’o katak nia aseita ho apelu Ministériu Saúde kona-ba importánsia prevensaun rasik husi komunidade, maibé komunidade balun seidauk konsiente loos kona-ba perigu dengue.
“Ita aseita ho prevensaun rasik, maibé fumigasaun mós importante, liuliu iha área sira ne’ebé kazu dengue barak,” hatete Xefe Elígio José Marçal.
Nia mós husu governu atu halo fumigasaun iha komunidade sira-nia uma, tanba fumigasaun bele hamate moskitu sira ne’ebé hela ona iha uma no ambiente.Nia fundamenta katak governu no komunidade la servisu hamutuk, esforsu atu kontrola dengue sei la di’ak no kazu bele kontinua aumenta.







