

Komunidade suku lima ne’ebe sei hetan benefisiu husi bee moos ne’e mak suku Acubilitoho, Acumau, Fahisoi, Faturasa no Tulataqueo no iha aldeia 16, iha subdistritu Remexio, Distritu Aileu.
Projeitu hadia asesu ba bee, saneamentu no ijiene (BeSI) ba komunidade no eskola iha Sub-distritu rua hanesan Remexio no Liquidoe hetan fundus apoiu husi Uniaun Europeia osan ho montante €1.5 Milhaun (Euro) no husi UNICEF €1 Milhaun hamutuk €2.5 Milhaun ho durasaun tinan tolu.
“Populasaun iha area rurais presiza tebes bee moos, saneamentu, seguransa alimentar no estradas ho ida ne’e Uniaun Europeia servisu hamutuk ho UNICEF, no Diresaun Agua no Saneamentu [Governu] atu implementa projetu ne’e tanba Subdistritus Remexio hanesan area ne’ebe izolado tebes,” hateten dehan Embaisador Uniaun European, Juan Carlos Rey, foin lalais (26/10) iha sub-Distritu Remexio, Distrito Aileu.
Embaixador EU hatutan katak projetu ne’e susesu laos uniaun Europeia deit maibe reprezenta esforsu makas husi UNICEF, Autoridade Lokal no komunidade sira.
Iha parte seluk reprezentante UNICEF, Hongwei Gao, hateten katak ajudus ne’ebe UNICEF no EU oferese ba komunidade iha area rurais liu-liu komunidade subdistritu Remexio no Liquidoe hanesan kontribuisaun ida ba komunidade sira hodi garantia saude labarik sira nian iha area rurais.
“Hau ohin mai iha ne’e atu halo inagurasaun ba projeitu bee moos nian no hau mos kontente tebes ho oferese Uniaun Europeia nian. Projetu ne’e hanesan parte ida atu kontribui ba atinji objetivu dezenvolvimentu kapasidade liu-liu konaba bee moos no saneamentu ne’e atu garantia ba labarik feto ka mane sira hotu hetan asesu ba bee moos no milhoramentu fasilidade saneamentu nian,” hateten reprezentante UNICEF Gao.
Iha oportunidade hanesan Administrador Distritu Aileu, Martinho Sequira Alves Matos, hateten katak projetu ida ne’e halao husi UNICEF no nia parseiru sira liu–liu projetu bee moos ne’ebe halao iha subdistritu Remexio no Liquidoe tanba bee moos sai hanesan prekupasaun bo’ot ba komunidade sira iha areas rua ne’e.
“Husu ba komunidade sira atu partisipa ativamente, no lideransa komunitaria no administrador subdistritus sira atu fo apoiu masimu ba iha implementasaun projeitu ida ne’e tanba ita hatene katak bee moos no sanitasaun ijiene sai hanesan preokupasaun komunidade sira iha area rurais,” hateten Administrador Matos.
Iha oportunidade hanesan, Diretora Nasional Saúde Komunitaria, Izabel Gomes hateten katak projeitu ne’e inportante tebes ba komunidade sira iha area rurais tanba bee moos no saneamentu hanesan preokupasaun ba komunidade durante tempu barak nia laran.
“Ho projetu ne’ebe ita lansa dadauk ne’e ami husi parte saude ami mos sente katak ida ne’e inportante tanba dala barak ami sempre fo informasaun, edukasaun ba komunidade sira atu moris iha saudavel maibe na realidade laiha bee moos sei la iha benifisiu ne’ebe diak, ho ida ne’e projeitu ne’e inportante tebes atu proteje moras malaria, diarea kulit no seluk–seluk tan,” dehan Diretora Gomes.
Iha lidun seluk director Diresaun Nasional Servisu Agua I Saneamentu (DNSAS), João Jeronimo hateten katak tuir dadus estatistika ne’ebe DNSAS iha Distritu Aileu aat maibe Distritu sira seluk aat liu maibe distritu Aileiu komunidade 80 pursentu hetan ona bee moos ne’e duni projeitu ne’e inportante tebes ba komunidade nia moris.
“Husu ba inplementador sira tenke servisu hamutuk ho komunidade sira no iha subdistritu ami tau ona ami nia fasilitador subdistritu atu hare lalaok komunidade nian konaba sistema bee moos lao ka lae,” dehan Director Jeronimo.
Chefe suku Tulataqueo, Adolfo Mendonsa Mauhunu hateten katak komunidade iha suku Tulataqueo durante tinan barak halerik ba bee moos to’o ohin loron hetan duni resposta husi UNICEF no parseiru sira hotu ne’ebe halao ona kanalizasaun bee moos ba komunidade Tulataqueo.
Iha oportunidade ne’e Embaixador Uniaun Europeia, Juan Carlos Rey, informa mos katak Uniaun Europeia nia planu iha tinan ida ne’e ba oin sira iha osan ho montante $60 Milloens ba dezenvolvimentu rurais hanesan bee moos, saneamentu, estradas inklui mos agrikultura tanba 90 pursentu populasaun hela iha area rurais.
Implementasaun projeitu ne’e alende distritu Aileu sei implementa mos iha distritu Viqueque subdistritus Lacluta no Viqueque, iha Distritu Ermera, subdistritus Ermera no Railaco, iha Distritu Manatuto, subdistritus Laclo no Laclubar no iha Distritu Oe-cusse subdistritus Nitibe no Oesilo.
Projetu ne’e sei fo benefisiu ba komunidade hamutuk 16,400 iha aldeias 34 ho asesu ba bee matan ne’ebe diak no labarik eskola hamutuk 4,600 husi eskola 23 mak sei hetan fasilidade bee no saneamentu diak no komunidade aldeias 34 sei iha sintina atu evita livre husi soe bee bo’ot arbiru. Iha parte seluk ema 117.000 iha subdistritu sira ne’e sei kobre ho promosaun ijiene.







