
Ministériu Edukasaun (ME) koloka tan profesor hamutuk na’in 206 ba eskola pre-eskolár no ensinu báziku sira iha territóriu laran ne’ebé mak sei menus profesór.
Ministru Interinu ME, Domingos Lopes Lemos dehan, tuir kuadru pesoál ministériu ni’an hatudu katak eskola pre-eskolár no eskola ensinu báziku barak mak sei hasoru hela problema menus professor sira atu hanorin estudante sira.
Nia dehan, antes ne’e koloka ona iha etapa primeiru, maibé eskola sira sei aprezenta nafatin menus profesór no kada profesór ida bele lori materia rua ka tolu no profesór ida bele kaer klase rua.
“Liuhusi rekomendasaun sira-ne’e mak [ME] halo tan, kolokasaun ba profesóres hamutuk na’in 206 ba eskola pre-eskolár no eskola ensinu báziku iha teritóriu laran tuir kuadru pesoál ne’ebé iha,” nia informa.
Nia dehan, koloka profesór sira ne’e bazeia rekomendasaun husi eskola sira.
“Kolokasaun [professors na’in] 206 ne’e mós seidauk rezolve problema menus profesór iha eskola, maibé ministériu nafatin esforsu hodi bele rezolve etapa por etapa,” Ministru Interinu Lemos informa iha Edifísiu INFORDEPE, iha Balide-Díli.
Nia dehan, kolokasaun professores refere reflete ba kompromisu ministériu nian ba kualidade no futuru edukasaun nian iha Timor-Leste no hodi asegura katak profesór bele kontribui ba dezenvolvimentu nasional.
“Kolokasaun ida-ne’e nu’udar pasu importante ida hodi hametin sistema edukativu, hodi reprezenta faze foun ida iha sira-nia moris no avansu profesór ida ba edukasaun pré-eskolár no ensinu báziku iha Timor-Leste,” nia salienta.
Entretantu Prezidente Komisaun Funsaun Públiku (CFP), Agustinho Letênçio de Deus dehan, profesór la’ós oportunidade, maibé ne’e vokasaun, tanba ne’e tenke didika an no sai profesór ne’ebé kualidade ba jerasaun foun sira.
“Hadi’a ita-bo’ot sira-nia vokasaun didi’ak kontinua dedika ita-boot sira-nia an ba, atu nune’e sai profesór kualidade hodi transforma pensamentu labarik sira hodi prepara ba futuru nasaun iha futuru,” nia dehan.
Iha fatin hanesan profesora Mariana Sarmento dehan, prontu simu situasaun hotu ne’ebé nia hasoru no nafatin esforu hodi didika an no serbí Timor-Leste liuhusi edukasaun.
“Ha’u koloka iha Munisípiu Baucau Laga, Atelari. Ha’u promete sei utiliza kapasidade hotu ne’ebé iha hodi transforma mentalidade estudante nian,” nia hatete.
Nia dehan, husu ba maluk profesór sira hotu atu kaer metin ba kompromisu ne’ebé iha hodi dezenvolve ba setor edukasaun iha Timor-Leste.