
Membru Parlamentu Nasional, sujere ba governu atu lokaliza tiha aktividades prostituisaun ne’ebe dadaun ne’e buras iha Dili laran, nune’e bele fasilita pesoal saude sira atu fo asistensia saude no edukasaun prevensaun moras hada’et sira. 
Deputadu Virgilio da Costa Hornai, hateten aktividades transaksaun seksual buras iha bairo-bairo sira, ida ne’e fo perigu bele hada’et moras HIV/SIDA, entaun susar atu kombate moras ne’e.
“Hau hanoin ita halo lokalizasaun ba fatin prostituisaun nune’e fasil atu kontrola no fo edukasaun prevensaun ba sira,” Deputadu Hornai sujere, iha Hali-laran, Dili.
Prezidente Komisaun F (edukasaun, saude, kultura, veteranus no igualidade jeneru), ne’e mos husu ba Igreja Katolika, atu hanoin hamutuk ho konsensus ida proteje sosiedade Timor –Leste husi moras at.
“Ita lokaliza aktividad ida ne’e, la signifika hatun moral sosiedade Timor nian, maibe kria kondisaun ida hodi proteje rekursu humanu Timor –Leste nian,” nia hateten.
Iha tempu okupasaun Indonezia nian, nia dehan, aktividade prostituisaun lokaliza iha fatin ida, nune’e ema sira ne’ebe hakarak goza sira nia moris bele ba iha fatin ne’eba deit, la’os iha bairo-bairo hanesan agora ne’e.
Iha fatin hanesan, Agostinho Ximenes, hanesan joven ida nia konkorda ho hanoin ida ne’e, nune’e fasil ba pesoal suade sira atu kontrola.
“Hau hare aktividade prostituisaun mosu iha bairo-bairo sira, ida ne’e susar ba Ministerio Saude atu prevene moras sira ne’ebe hadaet husi relasaun seksual hanesan HIV/SIDA,” Ximenes hateten.
Entretantu Sekretario Jeral Comisaun Nasional Combate HIV/SIDA Timor-Leste (CNCS-TL), Daniel Marçal, hateten HIV/SIDA ne’e problema nasional, presiza ema hotu nia kontribuisaun no konsiensia atu kombate moras ida ne’e.
Maske iha tinan ida ne’e seidauk iha dadus lolos, maibe nia dehan, tuir dadus husi 2003-2013 identifika 408 kazus.
“Husi loron ba loron numeru sa’e maka’as, tanba aktividade seksual ne’e la para,” Marçal hateten.
Tanba ne’e nia husu ba maluk sira ne’ebe ativu hala’o vida transaksaun seksual, tenke uja kondom nune’e bele proteje an husi moras HIV/SIDA.






