Oras ne’e dadaun iha labarik nain 12 husi familia kbi’it la’ek no defisiente nain 50 resin mak tuir edukasaun inklusivu iha Sentru Rekursu ba Edukasaun iha Orfanatu Kongregasaun Madre Alma, tanba tuir sira tau matan ba labarik mak nudar misaun no vizaun ba kongregasaun ida ne’e iha Timor-Leste.
“Ami sei foti sira ne’ebe familia kiak liu, labarik abandonadu no defisiente tanba ami nia misaun no vizaun ne’e atu tau matan prioridade ba labarik kbi’it la’ek sira,” dehan Madre Anastasia Muti ALMA, foin lalais iha Orfanato ALMA, Pantai Kelapa, Dili.
Labarik hirak ne’e ho idade tinan 4 to’o 15 anos, balun ho kondisaun normal no balun la’e e agora dadaun sira eskola iha eskola Ensino Baziku no Infantil Bebonuk.
Atividade hirak ne’ebe sira halo iha Orfanatu ne’e mak hanesan dadersan hader mai hadia toba fatin, reza, hariis, matabisu no ba eskola, hafoin fila husi eskola deskansa oituan hala’o atividade seluk hanesan estuda, lee, hakerek halimar, dezenhu no kanta ho objetivu atu transforma labarik sira nia mentalidade hodi prepara sira ba iha futuru.
Alende ne’e tuir Madre Muti, sira mos hala’o atividade sosial iha komunidade sira nia le’et, tanba sira servisu direitamente ho komunidade sira, tanba ne’e sira hatene nesesidade komunidade sira nian liu-liu labarik kbi’it la’ek sira.
Enkuantu Primeiru Ministru Xanana Gusmao, iha nia aprezentasaun ba programa V Governu Konstitusional iha Parlamentu promete sei tau atensaun ba labarik, feto no defisiente sira ne’ebe iha risku vulnerabilidade.
Tanba tuir nia, ema mak riku soin lolos nasaun ida ne’e nian no sei fo protesaun ba labarik minoridade sira alende liu husi programa sensibilizasaun edukasaun sei hola mos medidas proativas.
“Ami sei promove mos politika Zero Toleransia ba violensia hasoru labarik no feto sira, tanba konstitusionalmente labarik no feto sira mos iha direitu ba protesaun espesial liu-liu hasoru formas hotu-hotu hanesan abandonu, diskriminasaun, violensia, opresaun, abuzus no neglijensia,” deklara PM Gusmão iha Parlamentu Nasional.
Alende ne’e V Governu mos sei estabelese linha labarik nian ne’ebe permanente hodi bele simu denunsias ba situasaun kona ba abuzus ba minoridades sira.






