IFC Apoiu Servisu CCI-TL Dezenvolve Setor Privadu

0
112
CCI-TL, IFC, no representantes governu hasoru atu koalia kona ba dezenvolvimento sektor privado iha Timor-Leste.
CCI-TL, IFC, no representantes governu hasoru atu koalia kona ba dezenvolvimento sektor privado iha Timor-Leste.

CCI-TL, IFC, no representantes governu hasoru atu koalia kona ba dezenvolvimento sektor privado iha Timor-Leste.
CCI-TL, IFC, no representantes governu hasoru atu koalia kona ba dezenvolvimento sektor privado iha Timor-Leste.
Hahu tinan oin mai Organizasaun International Finance Corporation (IFC), membru Grupu Banku Mundial, sei fo kapasitasaun ba emprezarios sira hodi dezenvolve setor privadu sira iha nivel nasional no distrital liu husi fundus ne’ebe IFC fo  ba Camara  Comersio e Industria de Timor-Leste (CCI-TL) tanba CCI-TL hanesan organizasaun sumbrinha ba 19 Asosiasaun Emprezarial iha Timor-Leste, ho membrus 100 resin.  

“Hau kontente halo enkontru ho CCI-TL no governu tanba ami iha atividade ida ne’ebe ami hala’o hamutuk ho CCI-TL no importante dun. Ohin hau kontente mos atu anunsiu katak hahu tinan oin mai ami sei servisu tan tinan ida hamutuk ho CCI-TL liu husi fundus husi IFC atu halo dezenvolvimentu institusional CCI-TL iha rai laran,” dehan Diretor IFC Asia Oriental no Pasifico, Sergio Pimenta (31/08), bainhira halo enkontro ho parseirus CCI-TL iha edifisio CCI-TL, iha Acait, Dili.

Alende ne’e IFC mos servisu hamutuk ho Instituisaun Mikro Finansas Moris Rasik atu fo kreditu ba emprezariu ki’ik sira ne’ebe atu hala’o sira nia negosiu, no sei supporta mos servisu Governu Timor-Leste atu halo renovasaun ba Aero Portu Nasional Nicolau Lobato no harii ponte kais ida iha Tibar.
Iha parte seluk Vise Prezidente CCI-TL, Kathleen Gonsalves hateten sira sei fo atensaun ba rekursu umanu ne’ebe ho kualidade, liu-liu iha area rurais no asesu ba finansiamentu e asuntu rua ne’e sai prioridade ba CCI-TL.

“Problema prioridade rua ne’e mak agora dadaun ami hasoru iha ita nia setor privadu sira. Ohin ami tur hamutuk ho parseiru sira atu rezolve problema ida ne’e. Ba futuru ami sei buka dalan atu haforsa setor privadu sira iha rai laran,” dehan Vise CCI-TL ne’e.

Nia hatutan, iha area rurais CCI-TL servisu hamutuk ho parseirus sira atu fo kapasitasaun no apoiu tekniku ba agrikultores sira no mos halo monitorizasaun ba  implementasaun iha distritus atu bele hare direitamente progresu no benefisiu ba empreza sira.

Iha oportunidade Reprezentante Sekretariu Estadu Apoiu no Promosaun Setor Privadu (SEASP), Assessor Juridico Eugebio Guterres, hateten  governu iha obrigasaun atu fasilita  setor privadu sira ne’ebe iha planu negosiu forte atu investe iha rai laran.

“Hau hanoin ita halo assessment sira ne’ebe ladun forte iha area planu investimentu no jestaun orsamentu, ne’e ita kapasita sira, maibe sira ne’ebe forte ona governu iha obrigasaun atu fasilita hodi investe duni iha rai laran nune’e bele hatan ba nesesidade numeru dezempregu ne’ebe kada tinan aumenta,” dehan Reprezentante SEASP ne’e, Assessor Juridico Guterres.

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here
Captcha verification failed!
CAPTCHA user score failed. Please contact us!