SEF: Agrofloresta Sai Estratéjia Adaptasaun Klimátika no Ekonomia Verde iha TL

0
12
Sekretáriu Estadu Floresta (SEF) Fernandino Vieira, hateten katak Timor-Leste depende barak ba setór agrikultura no floresta no enfrenta diretamente impaktu mudansa klimátika.

Sekretáriu Estadu Floresta (SEF) konsidera agrofloresta sai hanesan estratéjia prinsipál ida atu responde ba dezafiu mudansa klimátika no promove dezenvolvimentu ekonomia verde iha Timor-Leste.

Sekretáriu Estadu SEF, Fernandino Vieira, hateten katak Timor-Leste depende barak ba setór agrikultura no floresta no enfrenta diretamente impaktu mudansa klimátika, hanesan mudansa padraun udan, bailoron naruk, no degradasaun rai, ne’ebé afeta produtividade no moris komunidade nian.

“Agrofloresta la’ós de’it téknika agríkola, maibé sistema jestaun ne’ebé integra ai-horis, to’os no rekursu naturál sira atu hamosu benefísiu ekonómiku, ekolójiku no sosiál,” hateten SEF Fernandino iha workshop grupu traballu nasionál kona-ba agrofloresta ba reziliénsia klimátika no dezenvolvimentu sustentável, ne’ebé hala’o iha City8, Manleuana, Díli.

Nia dehan katak sistema refere ajuda absorve karbonu, hamenus erozaun no hadia kondisaun rai, nune’e aumenta reziliénsia komunidade hasoru mudansa klimátika.

“Agrofloresta bele diversifika rendimentu komunidade liuhusi produtu hanesan ai-fuan, kafé, kakao no produtu florestál seluk, hodi hamenus dependénsia ba fonte ida de’it,” nia afirma.

Nia akresenta tan katak dezenvolvimentu agrofloresta importante atu proteje biodiversidade no garante sustentabilidade ekosistema iha rai-laran no katak tanba ne’e, presiza kolaborasaun entre governu, instituisaun sientífika, setór privadu no komunidade lokál atu implementa sistema agrofloresta ho di’ak.

Iha parte seluk, Prezidente Autoridade Munisípiu Liquiçá, Paulino Ribeiro, hateten katak nia sei kolabora ho komunidade sira atu asegura katak ai-horis, animál no sistema agrofloresta labele estraga.

“Ha’u sei kolabora ho nivel autoridade lokál sira iha Munisípiu Liquiçá atu nune’e sira bele kolabora ho komunidade hodi servisu hamutuk ho nivel sira iha munisípiu, atu bele proteje ita-nia rain,” nia dehan.

Nia dehan katak buat hirak ne’e presiza kolaborasaun di’ak husi parte hotu atu bele proteje no sustenta rekursu naturál sira.

Nia dehan tan katak presiza iha planu asaun ne’ebé bele orienta dezenvolvimentu agrofloresta iha futuru, hodi suporta adaptasaun klimátika no fortalese ekonomia verde iha Timor-Leste.