Nutrisaun Importante Ba Labarik

0
95

Tuir Diretora Organizasaun Non Govermentais (NGO) Save The Children (STC), Georgia Noy dehan nutrisaun importante ba ema hotu liu-liu labarik minoridade sira ne’ebe durante ne’e afeta mal nutrisaun e governu no estadu iha dever atu tau matan ba sira.
STC rasik iha komitmentu ba Scaling up Nutrition (SUN) atu oinsa mak bele redus problema mal nutrisaun iha rai laran.

“Ami halo aprosimasaun komplementariu rua hanesan intervensaun espesifika ba nutrisaun no multisektores aktividade nutrisaun, e ami kontente hodi kontinua servisu hamutuk ho lideransa labarik sira nian ne’ebe antusiasmu tau matan ba problema mal nutrisaun iha Timor-Leste,” dehan Diretora Save The Children, Georgia Noy, (10/01), bainhira lansa kampanha global kontra labarik hamlaha no mal nutrisaun, iha Catholic Relief Service (CRS), Mandarin, Dili.

Iha okaziaun ne’e nia husu mos kolaborasaun no partisipasaun husi entidade hotu liu-liu familia, inan aman hamutuk hodi luta hasoru mal nutrisaun atu labarik Timor oan sira hotu moris iha saudavel nune’e bele forma futuru nasaun ne’ebe forte no nabilan. 

Tuir estatistika mundial ne’ebe iha hatudu katak labarik nain ida (1) husi nain hitu (7) mak sente hamlaha bainhira iha tempu kalan sai motivasaun bo’ot ba ema hotu hodi luta hasoru hamlaha no mal nutrisaun.

Iha fatin hanesan Directora Nasional Saude komunitaria, Isabel Maria Gomes katak Ministeriu Saude (MS) iha ona planu estratejia atu hadia status nutrisaun, liu husi programa promosaun ba consume aihan oi-oin husi produtu local.

“Hau hanoin programa nutrisaun ne’e importante tebes ba ema nia saude katak bainhira inan ho oan nutrisaun diak, familia saudavel no nasaun forte tanba ne’e la’os ministeriu saude nia responsabel deit maibe ema hotu liu-liu familia,” dehan Diretora Gomes.

Entretantu Vise Ministru Agrikultura, Marcos da Cruz rekonese katak produsaun setor agrikultura durante ne’e seidauk bo’ot tanba konesementu agrikultor no fasilidades ba sira sei limitadu.

Maske nune’e tuir nia, povu Timor-Leste nunka halerik kona ba aihan, so halerik ba folin nesesidade baziku ne’ebe exporta husi rai seluk mak sae ba beibeik tanba ne’e ministeriu sei esforsu atu hadia sistema no dezenvolve setor agrikultura atu asegura aihan ba povu. 

“Hau hanoin importante tebes ita hotu tau atensaun ba aihan ne’ebe iha kualidade no kuantidade ba ema hotu liu-liu ba labarik tanba kualidade aihan bele fo nutrisaun ne’ebe dsiak ba ema hotu,” dehan Vice Ministru da Cruz.

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here
Captcha verification failed!
CAPTCHA user score failed. Please contact us!