Área Protejida 46 Identifikadu MAPPF Prepara Kuda Ai-Oan

0
12
Ministru ba Agrikultura, Marcos da Cruz, hateten katak prosesu identifikasaun área protejida sira halo ona tuir levantamentu tékniku no avaliasaun iha fatin.

Ministériu Agrikultura, Pekuária no Peskas no Floresta (MAPPF) kontinua hatudu kompromisu atu proteje ambienti no sustenta rekursu naturál hodi identifika área protejida 46 iha rai Timor-Leste laran tomak, atu hasoru problema desmatamentu, degradamentu rai, no impaktu mudansa klimátika.

Ministru ba MAPPF, Marcos da Cruz, hateten katak prosesu identifikasaun área protejida sira halo ona tuir levantamentu tékniku no avaliasaun iha fatin, hodi asegura katak área sira ne’ebé determina sai hanesan área protejida iha valór ekolójiku no ambiental aas.

“Identifikasaun área protejida 46 ne’e hanesan fundamentu importante ba planeamentu programa reflorestasaun nasionál. Área protejida 46 ne’e mak hanesan, área rai maran ne’e 44, no rua mak ita bolu área protejida mariña ida-ne’e hanesan iha Atauro no parke nasional Nino Konis Santana, buka atu proteje, buka atu konserva no ita promove mós reflorestasaun hanesan ai-parapa hodi kuda iha tasi-ibun sira-ne’e,” dehan Ministro Marcos da Cruz hafoin kuda Ai-Oan iha Foho-Leten Beduku, Díli.

Nia esplika katak MAPPF agora prepara asaun kuda ai-oan iha territóriu tomak, ne’ebé sei envolve institusaun estadu relevante sira, autoridade lokal, organizasaun komunidade, no povu iha suku-suku. Programa ida-ne’e sei fó prioridade ba ai-oan lokal ne’ebé di’ak ba ambienti no di’ak mós ba hadia kondisaun rai no bee.

“Ita kuda ai-oan sira-ne’e para atu bele fó paizajen furak ba ema nia matan no hele mós atrai turista sira hodi mai vizita ita-nia rain, tanba ne’e ita komesa ona promove dadaun ita-nia rekursu florestais, entaun liuhusi sirane’e, ita bele kosiensiliza komunidade sira katak, floresta ne’e hanesan ita-nia vida,” nia afirma.

MAPPF espera katak, ho identifikasaun área protejida 46 no implementasaun programa kuda ai-oan iha eskala nasionál, bele aumenta protesaun floresta, konserva rekursu bee, no hadia resilénsia ambientál iha Timor-Leste. Governu mos husukolaborasaun husi hotu-hotu atu tau matan ba área protejida sira, hodi garante katak programa ida-ne’e bele kontinua ho di’ak no fó rezultadu iha tempu naruk.

Iha parte seluk, Xefe Suku Comoro, Elígio Jose Marçal, hateten katak suku prontu atu servisu hamutuk ho MAPPF no instituisaun governu seluk sira hodi implementa programa kuda ai-oan iha nivel lokal.

“Kuda ai-oan la’ós deit atu hadia ambienti, maibé mós atu fó seguransa ba moris komunidade iha futuru. Suku Comoro prontu atu mobiliza komunidade, inklui juventude no grupu feto, atu partisipa iha programa ida-ne’e,” hateten Elígio.Nia dehan katak durante tinan sira ikus, komunidade sira sente ona impaktu husi degradamentu ambientál, hanesan rai monu, bee maran no inundasaun iha tempu udan. Tanba ne’e, inisiativa reflorestasaun konsidera hanesan solusaun importante atu prevene problema sira ne’e iha futuru.