Inan 12 Mak Halo Ona Operasaun Vistula

0
133
Durante tinan 2010-2011 Ospital Nasional Guido Valadares ho ajuda Doutor Espesialista sira husi Banglades halo operasaun ba inan 12 ne’ebe afetadu moras vistula.
Durante tinan 2010-2011 Ospital Nasional Guido Valadares ho ajuda Doutor Espesialista sira husi Banglades halo operasaun ba inan 12 ne’ebe afetadu moras vistula.

Durante tinan 2010-2011 Ospital Nasional Guido Valadares ho ajuda Doutor Espesialista sira husi Banglades halo operasaun ba inan 12 ne’ebe afetadu moras vistula.
Durante tinan 2010-2011 Ospital Nasional Guido Valadares ho ajuda Doutor Espesialista sira husi Banglades halo operasaun ba inan 12 ne’ebe afetadu moras vistula.
Durante tinan 2010 -2011 iha ona inan 12 mak hala’o ona operasaun ba moras vistula iha Ospital Nasional Guido Valadares, ho ajuda mediku espesialista sira husi nasaun Banglades.

Tuir Doutora Espesialista Obstetrician Gynocologist, Amita Pradhan Thopa, katak iha tinan 2012 sira identifika no simu kazu kuaze hat,balun konsege fo tratamentu hanesan tau kateter, hamos no aintibiotik maibe nain ida mak sira labele halo buat ida tenke fila ba uma no sira promete sei bolu fali bainhira doutor espesialista iha ona tanba presiza halo operasaun.  

“Hau obstetrician gynocologist la hatene halo operasaun, se la’e bele halo at liu tan, diak liu ami hein oituan organiza espesialista husi Banglades atu halo operasaun, hau halo kazu ida maibe ki’ik simples,” dehan Doutora Espesialista Thopa husi Banglades, (12/02), iha Ospital Nasional Guido Valadares (HNGV), Bidau,Dili.

Doutor Espesialista Gyncolgist ne’e dehan, durante ne’e iha ona inan nain 50 resin mak afetadu moras vistula, barak liu inan sira ne’ebe iha area remotas tanba impaktu husi partus la ho fasilidade saude ka daia treinadu.

Nia hatutan, moras vistula, problema sosiedadel nian liu –liu uma laran tanba ne’e nia husu ba inan sira bainhira atu partus tenke iha fasilidade saude ka ho ajuda pesoal saude sira.

Distritus ne’ebe inan sira afetadu maka’as moras hanesan distritu Viqueque, Liquisa, Maliana no Manatuto tanba inan barak liu mak partus iha uma akompanha ho daia sira tanba susar asesu ba fasilidade saúde.

Doutor ne’e eslika moras ne’e akontese ba inan feto sira ne’ebe partus iha uma, la akompanha husi pesoal saúde sira maibe ho daia ne’ebe la hatene, “obriga inan sira haka’as demais,entaun vagina nakles, foer bo’ot no ki’ik sai deit no sai husi vagina, la’os anos. Moras ne’e hahu identifika no hala’o operasaun iha tinan 2005.   

Iha parte seluk Diretora Nasional Saúde Komunitaria, Isabel Maria Gomes hateten ministeriu halo ona sosializasaun no promosaun ba moras ida ne’e liu husi hatudu fotografer, pamfleitu iha aktividade Servisu Integradu Saúde Komunitaria (SISKA) iha nivel rural atu kompriende no bele sai belun diak parteira sira nian tanba area rural risku ba moras ida ne’e.

“Atu prevensaun vistula ida tan importante liu mak inan hotu-hotu ne’ebe isin rua atu tur ahi tenke hetan asistensia husi pesoal saúde treinado sira hanean medikus, parteira sira,” dehan Diretora Gomes.

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here
Captcha verification failed!
CAPTCHA user score failed. Please contact us!