
Fulan Januariu to’o marsu 2025 Sentru Saúde Rejionál Oe-Cusse (SSRO) rejista labarik na’in-hitu (7) mak afeta ba moras dengue enkuantu labarik ida (1) ho idade tinan haat (4) lakon vida.
“Pesoál saúde iha Oe-Cusse forma ona ekipa ida hodi kontrolu ba fatin risku sira-ne’e. Bainhira hetan komunidade sira ne’ebé mak moras, sira langsung foti kedas ba halo tratamentu iha sentru saúde no postu saúde sira,” Vise-Diretór Rejional Saúde Oe-Cusse, Luis de Jesus Neno dehan, iha Hotel Timor, Díli.
Nia hatutan, komunidade sira tenke kuidadu an husi moras liuliu labarik ki’ik oan sira-ne’e.
“Ita mós halo promosaun ba moras dengue ba komunidade sira ne’ebé hela iha mota ninin, kolan ninin no tasi ibun sira, atu sira bele halo prevensaun ba moras dengue, hanesan hamoos uma huun, hamoos tasi ibun, mota ibun. Toba kalan karik tenke uza moskiteru, kolan no vazu sira ne’ebé mak nakonu ho bee tenke fakar sai tiha, atu nune’e susuk labele subar ba hodi tolun,” nia deklara.
Nia salienta, kona-ba ai-moruk sufisiente hela atu hodi halo tratamentu tanba hospitál rezional Oe-Cusse kontratu ho INFPA (Instituto Nacional de Farmacia e Produtos Médicos) hodi sosa rasik ai-moruk, tanba ne’e aimoruk sufisiente hela hodi tratamentu ba pasiente sira.
Entretantu, Vise-Ministru ba Fortalesimentu Instituisional Saúde (VMFIS), iha Ministério Saúde, José dos Reis Magno hateten, komunidade tenke hamoos bee dalan hodi proteje an husi moras dengue.
Nia dehan, agora ne’e tempu udan, tanba ne’e komunidade sira haree bee dalan sira hamoos, bee nalihun sira ne’e taka tiha, bee iha vazu sira-ne’e troka atu nune’e susuk labele tolun ba.
“Ita-nia ambiente ne’e tenkeser kontrola no hamoos hela de’it, komunidade sira tenke haree bee iha tanki sira ne’e tenke hamoos bebeik no tau aimoruk ba para susuk mai tolun ba karik susuk tolun sira-ne’e bele mate hotu,” dehan Vise-Ministru MS Magno.
Nia hatutan, valeta sira mós kloot hela, entaun foer mai halo intupidu bee la sai.
“Obras Públika halo hela servisu makaas atu halo luan tan valeta sira-ne’e, selae maka bainhira udan boot bee la sulin liu tanba intupidu hela iha fatin, entaun susuk ba tolun iha ne’eba aumenta barak liu tan,” nia deklara.
Nia husu mós ba sidadaun sira hotu, bainhira hemu bee agua-mamuk karik tenke soe iha lixu fatin, labele soe fali iha valeta sira-ne’e, depois udan boot lori tun ba tasi dala ruma la to’o tasi, maibé intupidu hela iha fatin seluk.






