

“Ami kontente tebes tanba foin dadauk ami hetan kamas, kamas sira ne’e balun uza iha klinika tanba klinika iha kamas baixa 50 deit, no balun apoiu ba Tibar no Ismaik ba pasiente sofre paru-paru tanba ami hakarak ajuda ema sira ne’e,” dehan Doutor Daniel Murphy, semana kotuk (28/03) iha nia knar fatin Bairo-Pite, Dili.
Tuir Doutor Dan, kamas baixa 30 ne’e ho kualidade modern tanba uza remote control, e espera katak KBP bele fo asistensia ba pasiente sira ne’ebe presiza tulun husi mediku sira ho diak liu tan.
“Hau hatene husi grupu ida iha Merlbourne tanba iha grupu barak mak ajuda hanesan husi Sydney, Darwin, Merlbourne, Adelaide e alende ne’e, ami mos hetan ajudus husi Portugal, Irlandia, Amerika no seluk tan,” Doutor Dan dehan.
Hafoin simu pedidu ida iha sira nia website, Rotary Club of Melbourne halo aproximasaun ba Hospital St. Vicente iha Melbourne. Hospital ne’e iha programa troka ekipamentu no iha kamas 140 ho mezas no armario kik atu troka to’o Dezembro 2011. Ekipa Rotarios hosi grupus oin-oin esforsu hamutuk atu foti kamas hosi Hospital St. Vincents no tau iha kontentor 40 ft atu haruka mai iha Timor-Leste.
Alende kamas, Doutor Dan hatutan sira mos hetan ajudus hanesan aimoruk, fasilidade laboratorium nian e espera katak ho ajudus sira ne’ebe KBP hetan iha futuru sira buka atu iha tan raisis hodi halo exame mediku ba moras laran atu Povu Timor livre husi moras sai forte no saudavel.
Doutor Dan, mos iha esperansa katak, sei loke tan ospital iha area rurais, nune’e komunidade sira iha area rural mos bele hetan asistensia saude ho diak.
“Hau nia mehi la’os ospital Dili deit maibe ajuda suku sira especial feto sira iha suku, hau gosta komunidade iha suku halo monitor saude, asesu treinamentu ijene baziku, nutrisaun atu prevene moras lalika moras bei-beik, bebe diak, inan diak, ema hotu diak ida ne’e mak hau nia mehi,” esperansa Doutor Dan.
Tuir nia, kamas sira ne’e uza ba sala sira hotu, hanesan sala baixa ba labarik, ba pasiente paru-paru, maternidade atu inan sira uza antes kanotak moras tanba kada loron fulan ida ne’e inan partus hamutuk liu atus ida entau presiza kamas sira ne’e.
Iha parte seluk, Pasiente Francisca ne’ebe halo hela tratamentu iha KBP, sente kontente bainhira rona KBP simu ajuda kamas husi grupu balun husi Australia ne’e diak tebes, dala ruma pasiente ne’ebe diak uituan labele baixa so sira ne’ebe todan tanba kama baixa minimu.
“Hau kontente tebes tanba hau mos nudar pasiente ida ne’ebe mai hela deit halao tratamentu iha klinika ne’e tanba pesoal saúde iha klinika ne’e fo asistensia ba pasiente diak tebes nakonu ho pasensia,” dehan Pasiente ne’e.*







