Governu Aloka $892 Milioens Ba Kapital Dezenvolvementu

0
100
Orsamentu ba tinan 2013 ne’e, governu aloka $892,000,000, ba kapital dezenvolvementu.
Orsamentu ba tinan 2013 ne’e, governu aloka $892,000,000, ba kapital dezenvolvementu.

Orsamentu ba tinan 2013 ne’e, governu aloka $892,000,000, ba kapital dezenvolvementu.Iha Orsamentu Jeral du Estadu  ano fiscal 2013, governu aloka $892 milioens ba capital dezenvolvementu, liu-liu ba area eletrisidade, estradas no projeitu tasi mane nian.

“Iha 2013,ita sei konklui trabalhus iha Betanu,nune’e konstrusaun rede nasional transmisaun no distribuisaun,” dehan Primeiru Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmao, iha Parlamentu ,(04/02).

Total orsamentu ne’e $ 10 miloens aloka ba kategoria bens servisu  liu-liu ba manutensaun ba Sentral eletrika Hera no mos ba sub-estasaun sira.

Iha sorin seluk PM Gusmao sublina katak,orsamentu ba estradas ninian aloka $116 miloens ho kualidade diak iha timor laran tomak atu bele fasilita transportes ba ema asesu iha merkadoria.

“Alem de konstrusaun estradas ne’ebe preve ona iha fundu infrastruturas prepara dadaun konstrusaun estrada Dili, Manatuto, Baucau no estrada Dili-Liquica,Tibar no Ermera,obras hirak ne’e finansia liu husi programa emprestimu husi JICA no Banku Aziatiku Dezenbolvimentu,” esplika PM Gusmao.

Xefe Governu ne’e dehan, orsamentu emprestimu ne’e sei investe besik $ 44 milioens iha programa emprestimu ne’ebe finansia projeitu taxas retornu ekonomia ne’ebe as.

“Taxa juru ka funan husi emprestimus rua ne’e ki’ik, liu do’ok rendimentu ne’ebe preve ona husi investimentus fundu petroliferu nian, ami sei kontinua estuda ho institusoens finanseiras no ho paizes balun kona ba viabilidade emprestimus sira seluk ba konstrusaun projeitus bo’ot inklui estradas hanesan Aileu,Ainaro Maubiese no Manatuto no Natarbora,” esplika xefe Governu ne’e. 

Nia hatutan, projetu Tasi mane preve orsamentu $ 139 miloens ne’ebe sei hala’o husi Kompania Timor Gap ne’ebe konsege fo impulso ba preparasaun kondisoens atu hahu iha tinan ne’e iha kosta sul mak hanesan Petro kimika ho Supply Base.

Entretantu Prezidenti Komisaun E, Deputadu Pedro da Costa informa, iha proposta orsamentu jeral do estadu ba kapital dezenvolvimentu prioridade liu ba  eletrisidade  Betano no rehabilitasaun estradas.
“Ida seluk importante liu mak atu harii portu no aero portu, portu Dili ne’e ninia kapasidade la to’o atu simu ro barak,” dehan Deputadu da Costa.

Nia hatutan, portu ne’ebe sei halo foun iha tinan ida ne’e mak portu foun iha Tibar tanba dezenhu iha ona hein tinan ne’e atu hahu halo konstrusaun.

“Aero portu Dili mos atu hahu atu halo luan tan ninia pista no nia fasilidade sira iha neba atu atende ba populasaun nebe tama sai,” informa Prezidente Komisaun E Parlamentar ne’e.

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here
Captcha verification failed!
CAPTCHA user score failed. Please contact us!