ME Nafatin Fó Prioridade ba Área Pedagójika no Formasaun Karater

0
5
Ministra ME Dulce de Jesus Soares dehan, atu atinje kualidade edukasaun presiza formasaun ne’ebé intensivu ba profesór sira iha área pedagójika nian nune’e mós formasaun karakter.

Ministériu Edukasaun (ME) nafatin fó prioridade ba kualidade edukasaun iha Timor-Leste liuhusi kapasitasaun pedagójika ensinu ba profesór no formasaun karakter.

Ministra ME Dulce de Jesus Soares dehan, atu atinje kualidade edukasaun presiza formasaun ne’ebé intensivu ba profesór sira iha área pedagójika nian nune’e mós formasaun karakter nune’e bele eduka estudante sira ho di’ak liutan.

“ME nafatin tau prioridade ba formasaun kapasitasaun ba profesór sira hahú husi eskola ensinu báziku to’o ensinu sekundáriu jerál no tékniku vokasionál sira iha Timor-Leste,” nia informa.

Nia dehan, formasaun ne’e realiza iha nasionál nune’e mós sei lori to’o iha área remotas, atu nune’e sira bele fahe mós ideia ba malu kona-ba maneira ensinu entre eskola ida ho eskola seluk.

“Antes ne’e ita halo ona formasaun ba profesór hamutuk 2.357 iha teritóriu laran no sei kontinua ba sira seluk ne’ebé mak seidauk iha oportunidade ba formasaun,” Ministra ME Soares salienta.

Nia dehan, formasaun pedagójika ne’e sei fó husi péritu nasionál no internasionál sira no kona-ba formasaun karakter ne’ebé sei fó husi parseiru Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL).

“Antes ne’e ita realiza ona, maibé seidauk másimu, tanba ne’e ita presiza reforsa liutan,” nia hatete iha INFORDEPE, Balide Díli.

Nia dehan, ME iha espetativa boot, katak bele hetan kualidade edukasaun, liuliu iha nível ensinu sekundáriu jerál no tékniku vokasionál.

Iha fatin hanesan, Komisária Komisaun Funsaun Públika, Anita Tavares Ribeiro de Jesus hateten, atividade formasaun no kapasitasaun ba rekursu umanu konstitui mós komponente esensiál ida ne’ebé buka atu atinji. Nune’e, formasaun ne’ebé realiza ona rejista mós hanesan parte importante, integrante.

“Ita-nia profesór sira presiza formasaun karater no  mantein atu bele hanorin ita-nia oan sira ho di’ak,” nia salienta.

Nia dehan, objetivu atu fornese formasaun ba profesór sira hodi fortifika sira-nia kostura hanesan profesór iha área pedagójika, jestaun sala-aula nomós formasaun karater.

Iha parte seluk profesór Salvador Sarmento husi Eskola Ensinu Báziku Sentrál Nossa Senhora de Ai-Tara Soibaba dehan, formasaun ba profesór sira-ne’e, kada tinan tenke realiza, tanba profesór barak mak dadaun ne’e tama ona ba idade reforma.

“Dadaun ne’e profesóres foin-sa’e sira de’it mak maioria hanorin iha eskola sira, tanba ne’e formasaun hirak ne’e importante tebes,” nia dehan.Nia hatete, profesór husi EBC Ai-Tara iha na’in-tolu (3) mak tama ona ba reforma no dadaun ne’e profesór foin-sa’e sira mak barak.