Domingo, Maio 19, 2024
Total visitors: 766366

Provedor dos Direitus Humanus e Justisa (PDHJ), Silverio Pinto, hateten sei halo revizaun ba lei organika institusional PDHJ nian, tanba iha sistema no pozisaun lubuk ida mak presiza muda no hadia.

 

Nia esplika, uluk diretor ida toma konta ba halo investigasaun, monitorizasaun ba asuntu boa governasaun no direitus humanus inklui advokasia no formasaun sivika, maibe agora tenke muda hodi hamosu dirasaun nasional ida hodi atende ba ida ne’e, inklui estabelese dirasaun asistensia publika no rekursu humanus, tanba durante ne’e konsentra hotu iha administrasaun finansas.

“Hau muda estrutura ne’e, hamosu dirasaun nasional investigasaun, monitorizaun, advokasia, formasaun no treinamentu, ne’e ketak-ketak maibe dirasaun hirak ne’e sei foka ba asuntu boa governasaun no direitus humanus,” Provedor Pinto hateten, iha Dili.

Nia hatutan, estrutura director jeral mos sei muda ba sekretariadu ezekutivu, no sei hamosu tan gabinete da protokolu provedoria nian, tanba durante ne’e laiha.

“Durante ne’e estrutura ne’ebe aas liu mak diretor jeral, e presiza iha gabinete provedoria hodi toma konta ba viajen no atividades hau nian,” nia hateten.

Nia dehan, iha lei organika ne’e mos PDHJ sei tau artigu balun, ne’ebe fo dalan atu fo subsidio ba kada ema ida ne’ebe mak iha tempu balun halo servisu doubru ou barak.

Nia informa, lei hirak ne’e agora dadaun PDHJ prepara hela no iha tempu badak sei lori ba Konselho Ministru halo diskusaun no aprova.

Iha fatin seluk Deputadu Francisco da Costa, hateten instituisaun hotu-hotu tenke iha lei organika hodi hatuur servisu nain sira nia servisus, maibe presiza haree iha artigu balun sei diak presiza uza, tanba wainhira kada mandatu troka lei organika ne’e mos ladun diak.

“Ita presiza haree ida ne’ebe mak presiza muda mak ita muda, maibe en jeralmente sira muda atu halo sira nia servisus, ne’e diak liu tan iha future,” nia hateten.

Nia espera, katak atu lei ne’ebe halo tenke garantia nia implementasaun, tanba difikuldade ne’ebe mak timor infrenta mak produslei barak, maibe fraku iha implementasaun.