Quarta, Maio 01, 2024
Total visitors: 766366

Diretór Klinika Hospital Nacional Guido Valadares (HNGV), Doutor Marcelino Correia informa agora dadaun aimoruk kauze 120 resin items ou 20% husi 454 items medikamentu iha Timor-Leste mak laiha ka stok out, nune’e mós konsumiveis atu apoia tratamentu mós item balun laiha.

Diretór Klinika Hospital Nacional Guido Valadares (HNGV), Doutor Marcelino Correia informa agora dadaun aimoruk kauze 120 resin items ou 20% husi 454 items medikamentu iha Timor-Leste mak laiha ka stok out.

Nia preokupa situasaun ida-ne’e lori implikasaun bo’ot ba prosesu tratamentu pasiente sira-nian, liu-liu sira-nia kondisaun moras sai grave, tanba aimoruk sira-ne’e aimoruk ne’ebé utiliza lorloron ba tratamentu.

“Fulan-Dezembru, fin do ano 2023, ita sei hasoru nafatin problema stok out. Ita-nia stok out ne’e 20% husi total aimoruk ne’ebe ita iha no la’ós de’it aimoruk ita mós iha stok out ba konsomoves sira ne’ebé presiza apoia atendimentu,” nia hateten iha servisu fatin Bidau, Díli.

Nia hateten aimoruk sira ne’ebé uza lorloron mak ibuprofen, antibiotika sira, aimoruk catropil ba hipertensaun, aimoruk sinvatistin, aimoruk uza ba kazu emerjénsia hanesan iis bo’ot, hamenus moras.

Nia hatutan lista aimoruk sira-ne’e hato’o ona ba Institutu Nasionál Farmasia no Produtu Medikamentu (INFPM) atu halo notifikasaun kona-ba disponibilidade item aimoruk sira-ne’e.

Nia haktuir dalabarak aimoruk sira-ne’e balun iha armajen sentral laiha, fó notifikasaun ba ospitál atu halo kompras emerjénsia iha klínika privadu sira iha rai-laran. Maibé kuandu aimoruk importante balun iha rai-laran laiha mak sira tenke buka meiu sosa iha rai-li’ur.

Iha parte seluk Xefe Sentru Saúde Comoro, Emilia Ayati de Sousa hateten la’ós problema aimoruk, maibé númeru moras mak aumenta barak halo aimoruk ne’ebé sosa la to’o atu fó tratamentu ba ema hotu, tanba aimoruk ne’ebé INFPM distribui la to’o semana ida hotu.

Nia dehan aimoruk balun lori tempu naruk seidauk iha hanesan aimoruk catropil ba pasiente hipertensaun nian, aimoruk sinvatistin no paracetamol sirup ba labarik sira mós laiha.

“Aimoruk balun laiha ita bele fó alternativu ho aimoruk seluk, maibé se pasiente balun hatene aimoruk inisiativa rasik hakarak sosa ami la bandu. Signifika katak ami laharuka, la obriga sira nain rasik mak hakarak sosa tanba hakarak di’ak,” nia hateten.

Nia haktuir moras ne’ebé rejistu a’as iha fulan-Outubro mak moras Infesaun Respiratóriu Aguda (IRA) hamutuk 6,817, moras kulit iha 1559, diarea iha 1501 no malnutrisaun moderandu no severe iha 188. Sentru mós halo referal ba pasiente husi konsulta ambulatóriu na’in 55 atu hasoru espesialista sira no kazu emerjénsia na’in 84 kontinua tratamentu intensivu iha ospitál nasionál.

Iha oportunidade ne’e, jornalista TDW tenta halo konfirmasaun ho Diretór Ezekutivu INFPM no Ministra Saúde kona-ba prosesu aprovizionamentu ba medikamentu no konsomiveis, maibe seidauk iha resposta.