Quarta, Maio 01, 2024
Total visitors: 766366

Xefe Sentru Saúde Comoro, Emilia Ayati de Sousa, hateten moras oin tolu ne’ebé rejista aas iha sentru saúde komunitária sira mak moras Infesaun Respiratóriu Aguda (IRA), moras kulit no diareia, tanba kondisaun ambiente ne’ebé la seguru no saudável sai fatór determinante kauza ba moras sira-ne’e.

Xefe Sentru Saúde Comoro, Emilia Ayati de Sousa, hateten moras oin tolu ne’ebé rejista aas iha sentru saúde komunitária sira mak moras Infesaun Respiratóriu Aguda (IRA), moras kulit no diareia.

Nia dehan iha fulan-outubru, rejista kazu IRA hamutuk 6,817, moras kulit iha 1,559 no moras diarea iha 1,501. Alende ne’e iha mós moras krónika la hadae’t hanesan hipertensaun, diabetes ne’ebé aas mós.

“Iha fulan Outubru, liuhusi konsulta jerál iha sala OPD nian ami refere pasiente na’in 55 ba Hospital Nacional Guido Valadares (HNGV) atu hasoru médiku espesialista sira. No sala emerjénsia refere kazu 84 ne’ebé ho kondisaun grave no krítiku tenke refere duni,” nia hateten iha servisu fatin Comoro, Díli.

Nia hateten pasiente sira ne’ebé refere ba ospitál nasionál ne’e maioria pasiente sira ho moras fuan no moras seluk ne’ebé labele atende iha nivel sentru saúde, tanba presiza hasoru espesialista sira.

Kona-ba tratamentu, nia rekoñese iha item aimoruk balun laiha hanesan paracetamol sirup ba labarik sira, aimoruk katropil ba moras hipertensaun, sinvastestin ba pasiente kolesterol aas, maibé iha aimoruk seluk ne’ebé bele substitui.

Nia hatutan iha pasiente balun ne’ebé presiza duni aimoruk sira ne’ebé stok laiha, entaun dalabarak pasiente sira iha inisiativa rasik ba sosa.

Entretantu, Xefe Sentru Saúde Laga, iha postu administrativu Laga, Munisípiu Baucau, Julieta da Fonseca informa moras ne’ebé rejista aas iha Laga mak moras IRA, diareia, reumati ka isin no ruin moras no moras hipertensaun.

“Iha ne’e sentru saúde ida, postu saúde lima husi Atelari to’o Boleha, ami-nia aimoruk sufisiente hodi fó atendimentu ba kazu sira ne’ebé rejistu,” nia hateten.

Nia hateten nesesidade ne’ebé sira presiza mak rekursu umanu, tanba iha postu administrativu Laga iha suku 8 aldeia 57 ho sentru saúde ida no postu saúde lima, maibé médiku na’in hitu, parteira na’in sia no enfermeira na’in 9 de’it la sufisiente atu kobre fatin hotu-hotu, tanba distánsia do’ok.

Nia hatutan sira mós presiza tan postu saúde ida iha Sagadate Seribu Abuti, ne’ebé área rurais tebes, tanba durante ne’e kada fulan haat mak sira ba vizita dala ida hodi fó atendimentu ba komunidade. Maibé tempu udan monu rai sira labele ba vizita tanba atraveza mota.

Iha parte seluk, Xefe Sentru Saúde Bucoli iha Postu Administrativu Baucau Villa, Munisípiu Baucau, Maria Goreti Abuk hateten moras IRA okupa primeiru kuaze 50% pasiente ne’ebé vizita fasilidade saúde no hetan vizita husi pessoál saúde sira.

“Husi totál pasiente ne’ebé vizita fasilidade saúde no hetan vizita husi pesoal saúde sira loron ida atende pasiente 80 resin 50% mai ho problema infesaun respiratóriu aguda,” nia hateten.

Alende ne’e moras seluk ne’ebé rejista aas mós mak moras stomuk, reumatik no hipertensaun, tanba komunidade barak opta estilu moris ne’ebé la saudável, liu-liu konsumu aihan la saúdavel sira.