Quarta, Maio 01, 2024
Total visitors: 766366

Diretór Nasionál Apoiu Kuidadu Saúde Primária, iha Ministeriu Saúde (MS), Noel Gama Soares hateten ho apoiu agensia Fundu Nasoes Unidas Ba Populasaun (UNFPA), sira halo esforsu hari fasilidade no kapasitasaun ba profesionais saúde sira atu reforsa servisu asistensia saúde ba vitima Violénsia Bazeia ba Jéneru (VBJ) sira iha nivel kraik.

Diretór Nasionál Apoiu Kuidadu Saúde Primária, iha Ministeriu Saúde (MS), Noel Gama Soares hateten sira halo esforsu hari fasilidade no kapasitasaun ba profesionais saúde sira atu reforsa servisu asistensia saúde ba vitima Violénsia Bazeia ba Jéneru (VBJ).

Nia dehan VBJ ne’e problema saúde públika ne’ebé integra ona iha sistema nasionál saúde tanba ne’e tenke iha espasu ne’ebé seguru iha fasilidade saúde hotu hodi atende vitima sira ne’ebé buka tulun ba tratamentu saúde.

“Ita nia sistema nasionál saúde tenke tau atensaun ba asuntu violénsia bazeia jéneru tanba ne’e ita hamutuk ho parseru UNFPA ne’ebé durante ne’e suporta makas iha saúde reprodutiva no violénsia bazeia ba jéneru, ita estabelese fatin seguru iha munisípiu sira atu iha feto no labarik feto sira ne’ebé hetan violénsia bele refere ba fatin ne’e.

“Ita mos fo ona formasaun ba profesionais saúde sira atu atende pasiente sira iha fatin seguru tanba kazu violénsia bazeia ba jéneru, ema barak laiha korajen atu koalia sai tanba ne’e ita presiza iha fatin ketak proprio atu sira bele iha korajen hato’o informasaun sira ba ita,” nia hateten hafoin partisipa iha seminariu konaba programa mentoria ba profisionál saúde formadu sira atu responde ba Violénsia Bazeia ba Jéneru inklu Violénsia Parseiru Intimu iha Timor-Leste, iha Sentru Saúde Vera Cruz, Dili.

Nia hateten asistensia saúde ne’ebé profesionais saúde sira fornese iha fatin seguru ba vitima sira bazeia ba matadalan nasionál ne’ebé iha ona atu fo tratamentu ba vitima sira no rekolha mos informasaun inklui faktu sira atu apoia servisu justisa formal nian, bainhira kazu ne’e lori ba dalan justisa formal.

Nia hatutan munisípiu ne’ebé iha ona fasilidade fatin seguru mak munisípiu Ermera iha sentru saúde Gleno, munisípiu Maliana iha sentru saúde Atabae, munisípiu Viqueque iha sentru saúde internamentu Viqueque villa, munisípiu Liquiça iha sentru saúde internamentu Liquiça.

Tuir dadus estatistika saúde, iha tinan 2023, vitima hamutuk nain 1005 mak hetan asistensia saúde husi profesionais saúde iha fasilidade saúde sira inklui fatin seguru.

Entretantu, Xefe Sentru Saúde Internamentu Gleno, iha Munisípiu Ermera, Alcina Fernandes da Silva hateten durante ne’e vitima ne’ebé mai iha fatin seguru mak sira ne’ebé hetan kanek no trauma, entau sira fo tratamentu kurtivu kanek no fo akonselamentu atu sira iha korajen iha situasuan ne’ebé sira hasoru.

Nia dehan violénsia bazeia ba jéneru ne’e iha tipu violénsia hat mak violénsia fizika refere ba asaun sira ne’ebé provoka kanek, violénsia seksual, violénsia psikolójika no violénsia ekonómika.

“Asistensia ne’ebé ami fo mak hare ba parte saúde nian, ita hatene violénsia iha forma hat. Maibe dalabarak sira mai iha ami violénsia asaun fizika no ami mos iha pessoal treinadu atu fornese akonselamentu ba inan sira atu forte hasoru situasaun ne’ebé sira iha,” nia hateten.

Nia hateten servisu asistensia saúde ba vitima sira iha fatin seguru lao hela, maibe sira enfrenta problema limitasaun rekursu humanu tanba profesionáis saúde treinadu sira barak mak kontratu remata ona iha fulan-dezembru tinan 2023.

Nia informa iha tinan 2023, sira konsege fo asistensia saúde ba vitima feto no labarik feto hamutuk nain 45. Kazu sira ne’e maioria kazu violénsia doméstika no abandonadu.

Iha parte seluk, Analista Programa iha UNFPA, Dircio Francisco Xavier Ximenes hateten sira apoiu ona Ministeriu Saúde no Institutu Nasionál Saúde Públika Timor-Leste (INSPTL) dezenvolve kurikulum nasionál konaba asistensia saúde ba vitima VBJ no violénsia parseru intimu.

Alende ne’e, sira mos fo ona formasaun standarizasaun atu estandariza koñesementu profesionais saúde sira nian no fo formasaun ba formador sira atu fasilita formasaun iha munisípiu sira.

“Neste momentu iha ona pessoal saúde hamutuk 200 resin mak hetan ona formasaun no ba oin sei halo espansaun ba munisípiu sira hotu tanba hanoin pelumenus fasilidade saúde iha pessoal ida até rua atende kazu,” nia hateten.

Nia hateten konstrusaun fatin seguru iha Dili, Baucau, Lautem no Covalima finaliza ona, ne’ebé iha planu atu inagura uluk iha Dili hodi fo asistensia saúde ne’ebé dignu ho kaulidade ba vitima sira.