Sexta, Maio 03, 2024
Total visitors: 766366

Parteira Laurentina Pereira, iha Sentru Saúde Komunitária (SSK) Postu Administrativu Atabae, Munisípiu Bobonaro, informa iha períodu primeiru trimestre tinan 2023, sira rejista pasiente nain haat ho kazu natureza violénsia bazeia ba jéneru, liu-liu violénsia seksuál tanba ne’e sira halo atendimentu médika no halo kontatu ho rede referal sira seluk hodi atu apoia sobrevivente sira.

Parteira Laurentina Pereira, iha Sentru Saúde Komunitária (SSK) Postu Administrativu Atabae, Munisípiu Bobonaro, informa iha períodu primeiru trimestre tinan 2023, sira rejista pasiente nain haat ho kazu natureza violénsia bazeia ba jéneru, liu-liu violénsia seksuál.

Nia dehan sira seidauk hetan formasaun espesífiku kona-ba atendimentu ba pasiente mai ho kazu VBJ, maibé durante ne’e sira fó hela atendimentu ba sobrevivente sira.

“Uluk ita seidauk iha fatin seguru, ami sempre atende kazu violénsia doméstika fíziku, ami atende iha sala emerjénsia. Maibé kazu violénsia seksuál ami lable atende iha emerjénsia tanba fatin jerál, entaun ami atende iha maternidade atu asegura ema nia privasidade, ne’e mak ita halo durante ne’e,” nia hateten bainhira partisipa iha serimónia inaugurasaun fatin seguru iha SSK Atabae, Bobonaro.

Nia hateten kazu haat ne’ebé sira atende kompostu husi kazu ofensa simples na’in rua no kazu grave na’in rua, tanba ne’e sira koordena ho polísia VPU no uma mahon iha Maliana atu tau sobrevivente iha fatin ne’ebé seguru hodi hein prosesu legál nian.

Nia espera ho estabelesimentu infraestrutura fatin seguru ne’e, sei bele fó atendimentu médika ne’ebé di’ak no digu liutan ba sobrevivente sira atu bele apoia sira-nia prosesu ba justisa formál nian. Maibé sira mós presiza aumenta pessoál atu bele fahe servisu sira.

Iha parte seluk, Analista ba Programa Violénsia Bazeia ba Jéneru, UNFPA, Dircio Francisco Xavier Ximenes hateten sira servisu hamutuk ho Ministériu Saúde ho apoia husi Uniaun Europea haforsa sistema saúde atu responde ba kazu VBJ tanba setór saúde nu’udar liña apoia dahuluk ba sobrevivente sira, liu-liu apoia psikolojia, psikososial, konseling, kurativu no ezaminasaun forensik.

“Ita estabelese infra-strutura no tau sasan iha laran, ita mós treinu pessoal saúde sira atu iha kapasidade fó atendimentu tanba kazu violénsia bazeia ba jéneru ne’e, kazu ida ne’ebé sensitivu oituan. Entaun pessoál saúde sira iha kapasidade atu atende kazu sira-ne’e,” nia hateten.

Nia dehan sira servisu hamutuk ho Institutu Nasionál Saúde Públika Timor-Leste (INSPTL) fó ona formasaun ba pessoal saúde hamutuk 70 kona-ba atendimentu ba kazu VBJ nian. Husi totál ne’e na’in 25 mak tuir formasaun ba treinadór atu kontinua formasaun iha nivel munisípiu sira.

Nia hateten formadu sira-ne’e mai husi munisípiu Díli, Liquiça, Ermera, no Viqueque.

Nia hatutan bazeia ba observasaun ne’ebé sira halo iha dadus VPU no uma mahon sira, tipu kazu violénsia bazeia ba jéneru ne’ebé dadaun ne’e rejistu makas mak violénsia fízika no insestu.