Sexta, Janeiro 24, 2025

Fundasaun HH oferese formasaun ba grupu feto hat, hosi Distritu Aileu, Ermera, sub Distritu Maliana no Distritu Bobonaro.Fundasaun Hiam Health (HH) oferese formasaun ba Grupo Feto hat, hosi Distritu Aileu Grupo rua, Distritu Ermera grupo ida no husi Subdistritu Maliana, Distritu Bobonaru grupu ida, atu mentaliza feto sira ne’ebe iha inisiativa atu involve aan liu hosi inisiativa ida hanaran ‘To’os uma hun’ katak liu husi to’os iha sira nia uma hun rasik bele fo benefisiu ba familia nia saúde no bele prevene mal nutrisaun ba sira nia oan.
“Iha to’os uma hun sei iha buat pozitivu balun sira hetan laos hasai deit osan atu sosa deit sasan maibe sira bele kuda ai-han ne’ebe iha nutrisaun diak ba sira nia familia no bele redus sira nia gastus ne’ebe sira hasai beibeik. Iha parte seluk sira bele hadia sira nia ambiente rasik,” dehan Formador HH Agostu Pereira, foin lalais (27/10), iha edifisiu HH iha Comoro, Dili.
Terezinha Soares Cardoso, partisipante ida iha formasaun ne’e hateten katak material ne’ebe sira heten mak konaba agrikulrura nian liu husi programa To’os Uma Hun bele fo benefisu ba familia katak oinsa atu utilize rai uma hun hodi kuda ai han ne’ebe fo nutrisaun diak ba familia uma laran nia saude no iha mos programa prevensaun mal nutrisaun ba labarik.
“Ami tuir treinamentu ne’e mos fo kuinesementu ba ami tanba dalabarak to’os uma hun ne’e ita husik mamuk deit la iha funsaun maibe liu husi treinamentu ne’e ami hanoin katak to’os uma hun ne’e iha funsaun duke ita tur halimar, liu husi to’os uma hun bele redus ita nia finanseiru familia no fo nutrisaun diak ba labarik nia saude” dehan partisipante Cardoso.
Formador Pereira hatutan katak formasaun halao durante loron hat no lao diak tanba partisipantes sira iha kapasidade ne’ebe diak no boa vontade ne’ebe diak ne’eduni sira sei implementa matenek no informasaun ne’ebe sira hetan iha formasaun ba sira nia organizasaun no ba komunidade sira ne’ebe iha interese ba programa to’os uma hun ne’e rasik.
Material ne’ebe mak partisipantes sira hetan husi treinamentu ne’e mak hanesan oinsa atu utiliza to’os ne’ebe permanente no rai ne’ebe iha uma oin atu kuda aihan ne’ebe iha nutrisaun diak ba ema nia saude, oinsa atu habokur rai katak uja buat ne’ebe netural labele uja aimoruk pabrika beibeik tanba iha inpaktu ba rai no ema nia saude, oinsa atu halo peste ba aihoris ho diak no halo adubu maran. Iha formasaun ne’e laos simu material deit maibe partisipantes sira halo pratika iha to’os uma hun HH nian hodi bele partisipantes sira komprende ho diak.
Bainhira partisipantes sira fila ba sira nia organizasaun HH fo mos instrumentu ruma ba sira hanesan fini no HH mos sei halo monitorizasaun ba sira nia implementasaun iha baze.