Quarta, Abril 24, 2024
Total visitors: 766366

Koordenadór Jerál Rede Ba Saúde Timor-Leste (RBAS-TL), Joaquim Soares hateten iha tinan 2022, organizasaun sosiedade sivíl, ne’ebé servisu iha área saúde hamutuk 43 konsolida aan liu husi estabelese rede foun ida atu reforsa advokasia ba governu no institusaun estadu haforsa sistema nasionál saúde hodi asegura servisu saúde ne’ebé inkluzivu no kualidade.

Koordenadór Jerál Rede Ba Saúde Timor-Leste (RBAS-TL), Joaquim Soares hateten iha tinan 2022, organizasaun sosiedade sivíl, ne’ebé servisu iha área saúde hamutuk 43 konsolida aan liu husi estabelese rede foun ida atu reforsa advokasia ba governu no institusaun estadu haforsa sistema nasionál saúde hodi asegura servisu saúde ne’ebé inkluzivu no kualidade.

Nia salienta inisiativa ne’e hetan apoia finanseiru husi governu Estadus Unidus Amerika, hodi fó kapasitasaun ba hasa’e koñesimentu, kompeténsia no abilidade NGO sira-nian halo advokasia no koordenasaun, komunikasaun ho governu no institusaun estadu sira ba solusaun hira ne’ebé bazeia ba faktu sira iha baze.

“Ita la’ós ona hanesan uluk sosiedade sivíl ne’ebé halo krítika no hakilar sira iha públiku. Agora ita-nia estratéjia advokasia muda, ita la’ós ona kritika iha públiku no iha media, maibé ita tuur hamutuk ho sira buka solusaun ba problema ne’ebé afeta komunidade nia saúde. Ita sempre fó hanoin ba malu la’ós deit hato’o problema, maibé hanoin buka solusaun sira tanba ita hotu nia responsabilidade lori sidadaun hotu-hotu ba saúdavel,” nia hateten hafoin partisipa iha aniversáriu RBAS-TL ba dahuluk iha Hotel Timor, Díli.

Nia dehan sira sei fó prioridade ba problema saúde públiku ne’ebé afeta populasaun nia saúde, liu-liu fatór sira ne’ebé kontribui ba moras lahada’et tanba dadus estatístika hatudu númeru aumenta makas no ema barak mak lakon vida ona.

Nia hateten sira sei halo advokasia makas hodi haforsa sistema kontrolu aihan sira, liu-liu estabelese laboratóriu própriu ho padraun internasionál atu halo teste ba produtu importadu sira molok distribui ba merkadu. Aleinde ne’e sei esforsu atu konvense governu hasa’e tan taxa tabaku husi US$100 kada kilograma ba US$200 dolar amerikanu tanba tabaku kauza problema saúde barak.

“Ita bo’ot sira haree ita-nia kontrolu ba kualidade aihan sei fraku aat liu. fraku aat liu tanba bainhira importador sira lori tama aihan mai iha portu direitamente distribui ba merkadu, ne’e problema bo’ot prejudika povu nia saúde. Ita bo’ot sira haree de’it semiteriu sira ne’ebé governu foin harii la to’o tinan lima nakonu ona, ne’e sinal ladi’ak ba saúde Timor-Leste,” nia preokupa.

Iha parte seluk, Prezidente Repúblika, José Ramos Horta apresia ho inisiativa sosiedade sivíl nian ne’ebé estabelese rede koordenasaun ho governu haree asuntu saúde tanba laiha setór ida importante liu duke saúde.

Nia dehan setór saúde iha progresu lubuk ida, maibé enfrenta mós problema barak liga ho rekursu humanu, ekipamentu no medikamentu ne’ebé sempre falta iha fasilidade saúde sira.

“Ha’u bele hateten de’it ba oin hau sei haree no estuda ho didi’ak. Purtantu tinan 2024, ba oin hau lakohi haree prioridade ba setór ne’ebé la produtivu hamenus fali orsamentu ba saúde, edukasaun, agrikultura, seguransa alimentár. Dalaruma la’ós falta orsamentu, maibé falta kapasidade ezekusaun orsamentu kada ministériu nian,” nia hateten.

Nia enkoraja organizasaun sosiedade sivíl sira atu iha koordenasaun ne’ebé di’ak ho governu tanba setór saúde ne’e tenke iha duni koordenasaun sentral atu hotu-hotu tuir polítika, estratejia no prioridade ne’ebé defini ona.