- Publika iha: 23 Fevereiro 2023
Ministra Saúde (MS), Doutora Odete Maria Freitas Belo hateten atu evita risku saúde públika, liu-liu ba labarik sira mak MS liuhusi ekipa Diresaun Nasionál Farmasia no Medikamentu halo hela servisu rekolla fali aimoruk forma xarope hotu husi merkadu, hodi hein informasaun husi laboratóriu sira husi nasaun seluk, ne’ebé halo teste ba kualidade aimoruk sira ne’e.

Nia salienta institusaun Badan Pengawas Obat dan Makanan, Indonesia identifika problema iha fabrika aimoruk nian, balun iha Indonesia tanba ne’e alerta atu dada fali sira-nia produtu aimoruk iha merkadu.
“Ita koko atu dada aimoruk sira-ne’ebé nia forma xarope, ne’ebé sira dehan mai husi fabrika ne’ebé problema. Ha’u ko’alia ona ho Diretora Jerál Odete atu díli forma xarope saida de’it bele dada hotu tanba ita laiha laboratóriu di’ak atu halo teste, entaun atu antisipa iha posibilidade rai hela aimoruk xarope sira-ne’e hodi hein informasaun seluk,” nia hateten iha Hotel Novu Turismu, Díli.
Nia dehan normalmente aimoruk ne’ebé tama, ekipa komisaun simu no inspesaun aimoruk halo inspesaun hodi hare aimoruk nia kualidade fíziku, label no sertifikadu, no lisensa hodi justifika aimoruk sira-ne’e nia kaulidade tanba seidauk iha laboratóriu própriu atu halo teste.
Entretantu, Pontu Focal ba Substandard and Falsified Medicine, iha MS, Suzana Henriques hateten bainhira BPOM alerta atu dada fali produtu aimoruk xarope produsaun fabrika tolu hanesan PT. Pharmaceutical Universal, PT. Afi Farma no PT Yarindo husi Indonesia, sira mós halo kedas identifikasaun no produtu husi empreza tolu ne’e hatama mós husi importadór lokál sira mai rai-laran.
Nia dehan iha tinan 2022, ekipa hahú rekolla produtu aimoruk xarope item haat hanesan Unibebi Cough Syrup, Termorex, Paracetamol Strawberry syrup no Paracetamol rasa jeruk syrup, antasida doen syrup husi merkadu.
“Aimoruk sira-ne’e la’ós dehan iha kontaminasaun, maibé manufacture ne’ebé hetan sansaun husi BPOM nia produtu sira tenke retira husi merkadu, entaun BPOM alerta foti produtu sira ne’e husi merkadu no ita mós tenke rekolla fali tanba fabrika ne’ebé identifika hanesan PT. Afi Farma nia produtu iha ita-nia nasaun ne’ebé hatama husi importadór lokál sira,” nia hateten.
Nia hateten etapa primeiru sira konsege rekolla aimoruk sira-ne’e iha munisípiu 13 hamutuk ba item Unibebi cough syrup iha 6792 botir, termorex iha 307 botir, antasida doen syrup iha 168, paracetamol strawberry syrup iha 413 botir no paracetamol jeruk iha 6 botir. No iha tempu badak sei halo tan inspesaun segundu faze iha Díli laran atu rekolla aimoruk sira ne’e inklui ibuprofen syrup.
Entretantu, Xefe Parseria Estratéjiku no Implementasaun programa Indo-Pasífico ba Fortalesimentu Regulatóriu, Dr. Paul Huleatt hateten Departament of Foring Affairs and Trade (DFAT) Australia fó fundu ba Therapeutic Goods Administration (TGA) atu dezenvolve sistem iha nasaun sira asia pasífiku tanba ne’e durante semana ida sira sei fó asesoria ba ministériu saúde hodi reforsa sistema regulatóriu nasionál atu bele kontrola aimoruk sira iha rai-laran.
“Ami husi administrasaun regulatóriu Australia mai atu tulun oinsa mellora no hadia liutan servisu autoridade regulatóriu nasionál iha Timor-Leste, hamutuk ho timoroan sira iha ne’e harii kapasidade,” nia hateten.
Nia dehan sira iha programa teste medikamentu, ne’ebé kada tinan fó kouta ba nasaun sira iha Asia Pasífiku inklui Timor-Leste atu submete aimoruk item balun hodi halo teste iha laboratóriu Australia.