Sábado, Abril 20, 2024
Total visitors: 766366

Koordenadór Asosiasaun Vitima Períodu 1974-1999, Domingos Araújo Moniz informa hahú tinan 2019 to’o 2022, sobrevivente konflitu passadu na’in 373 mak hetan ona pagamentu subsídiu pontuál ho montante $500 dolar amerikanu.

Koordenadór Asosiasaun Vitima Períodu 1974-1999, Domingos Araújo Moniz informa hahú tinan 2019 to’o 2022, sobrevivente konflitu passadu na’in 373 mak hetan ona pagamentu subsídiu pontuál ho montante $500 dolar amerikanu.

Nia salienta objetivu husi apoia refere atu ajuda sobrevivente sira dezenvolve atividade negósiu ki’ik hodi hadia ekonomia família no sustenta moris.

“Seidauk halo buat barak ba vitima sira, maibé buat balun halo ona hanesan apoia pontuál husi Ministériu Solidaridade Sosiál no Inkluzaun (MSSI) ba ema na’in 373 ona. Ema ida hetan $500 dolar amerikanu hodi modifika nia vida,” nia hateten iha kongresu nasionál sosiasaun vitima 1974-1999, ba dala IV iha salaun CNC Balide, Díli.

Nia dehan sira mós servisu hamutuk ho Centro Nacional Chega! harii uma memoria da esperansa 10 ba sobrevivente sira. No tinan 2022, sei harii tan uma lima iha Maubara, munisípiu Likisá, munisípiu Aileu, iha Rotutu, munisípiu Manufahi, Suai, iha munisípiu Covalima no Rejiaun Administrativu Espesial Oe-cusse Ambeno (RAEOA).

Nia hateten iha mós apoia fundu ki’ik ba grupu sobrevivente sira iha munisípiu Likisá, Aileu, Manatuto no Ermera atu halo mikroempreza hanesan atividade arte-jenatu, haki’ak animál, soru tais no hortikultura nian.

Nia haktuir asosiasaun vitima, estabelese iha tinan 2009, nu’udar organizasaun ne’ebé luta ba direitu vitima konflitu passadu 1974-1999, tantu forsa armada no sivil sira ne’ebé kontribui ba luta libertasaun nasionál tanba sobrevivente sivil barak iha kondisaun moris ne’ebé susar tebes.

Entretantu, Xefe Grupo Homan Moris Mesak, Natalina Ramos hateten negósiu ne’e hahú iha tinan 2003, bainhira para servisu iha Organizasaun Feto Timor-Leste (OMT).

Nia salienta negósiu ne’e hahú ho osan ki’ik $50, no depois sira hetan formasaun no kapasitasaun husi organizasaun Fokupers no AcBit kona-ba abilidade moris no mikroempreza atividade ne’e sai bo’ot no envolve ema na’in 15 ona.

“Ami-nia negósiu faan produtu homan. Ami haree tempu hanesan agora tempu finadu ami homan raga mak barak, tama fali fulan janeiru ami foku fali homan xapeo tanba eskola sira halo orientasaun no iha tempu bailoron ami foku homan mama-fatin sira tanba atividade kultura barak, entaun ema presiza mama-fatin,” nia hateten.

Nia hatutan rendimentu ne’ebé sira hetan tau iha cash atu fó empresta ba membru sira hodi hatama fali ho funan, ba produtór sira hetan pursentu husi rendimentu ne’ebé hetan.

Iha parte seluk, Ministru Asuntu Kombatente Libertasaun Nasionál, Júlio da Costa husu asosiasaun vitima atu esforsu makaas mobiliza rekursu sira hodi ajuda governu responde nesesidade sobrevivente sira-nian.

“Asosiasaun hotu-hotu presiza rekursu atu dezenvolve ohin ha’u rona xefe hateten iha orsamentu, maibé orsamentu fila ba kofre estadu ne’e atu hateten katak rekursu mak la másimu atu halo jere orsamentu ne’e,” nia hateten

Nia hateten agora tempu atu ko’alia kona-ba vida sosiál, ekonomia no vida moris ema idaida nian iha nível suku no aldeia tanba ema barak sei sai vitima ba independénsia ida ne’e.