- Publika iha: 02 Fevereiro 2023
Sekretáriu Estadu Peskas, Ministériu Agrikultura no Peskas (MAP), Elidio de Araújo informa Timor-Leste seidauk iha kondisaun liga ho fasilidade no ekipamentu ba peskadór sira atu kaer ikan iha tasi ho kuantidade bo’ot tanba ne’e halo esforsu atu hasa’e produsaun ikan bee midar ba konsumu nasionál.

Nia salienta sira kria ona sentru fini ikan lima iha rai laran hodi prodús fini distribui ba komunidade ne’ebé hakarak haki’ak ikan iha fatin barak liutan hodi kontribui ba hadia seguransa ai-han no nutrisaun iha rai-laran.
“Agora ita ba de’it ho peskas skalau ki’ik, signifika ita labele kobre hotu konsumu iha rai-laran tomak. Nune’e mak agora dadaun ita dezenvolve fila fali aquikultura ikan bee midar nian iha munisípiu hotu tanba ikan tasi ita-nia ekipamentu seiduak iha,” nia hateten bainhira partisipa iha serimónia lansamentu projetu foun husi USAID ho naran transforma sistema agro-ai-han hodi hadia seguransa ai-han no rezilénsia ba krize sira iha Timor-Leste, iha Salaun City 8, Manleuna, Díli.
Nia dehan sentru fini lima ne’e iha Maubara munisípiu Liquiça, Gleno Munisípiu Ermera, Loihunu munisípiu Viqueque, Same no Alas munisípiu Manufahi. No sentru sira-ne’e kada tinan distribui fini ikan besik miliaun rua ba komunidade atu haki’ak.
Nia hateten sira fó prioridade ba munisípiu rua Aileu no Ermera tanba munisípiu rua ne’e laiha tasi, entaun tenke fó apoia fini ikan ba komunidade barak liutan atu haki’ak hodi responde ba nesesidade konsumu komunidade nian.
Nia informa sira iha ona planu atu halo konstrusaun ba portu peska iha Metinaro no sosa ró bo’ot rua atu hasa’e produsaun ikan tasi nian.
Tuir dadus peskiza iha tinan 2014, iha Timor-Leste ema ida han ikan 6 kilograma de’it durante períodu tinan tomak, ne’e menus tebes kompara ho nasaun seluk iha ilia pasífiku hanesan Fiji ema ida han ikan 60 kilograma ba leten durante tinan ida tomak.
Iha parte seluk, Diretora Misaun USAID, iha Timor-Leste, Zema Semunegus hateten misaun USAID iha Timor-Leste dezde inisiu nasaun ne’e hetan nia independénsia, no sira investe ona kuaze millaun U$323 ba setór oioin inklui seguransa ai-han no nutrisaun.
Nia dehan tinan 2023, sira apoia tan orsamentu ho montante millaun U$4 dolar amérikanu ba organizasaun FAO atu fó kapasitasaun no asisténsia téknika ba grupu feto, joventude sira atu kontribui ba hasa’e produsaun no transforma ai-han ho valór nutritivu aas hodi kontribui ba hadia seguransa ai-han no nutrisaun iha rai-laran.
“Timor-Leste iha taxa malnutrisaun 47%, ne’e aas tebes iha mundu. Tanba ne’e ami konsente importante tebes atu foku ba seguransa alimentár, liu-liu ba grupu tarjetu sira mak foinsa’e, feto no labarik sira tanba sira mak barak liu afeta malnutrisaun iha Timor-Leste,” nia hateten.