Diretora Jeral Prestasaun Servisu Saúde, iha Ministerio da Saúde, Doutora Odete da Silva Viegas informa sidadaun nain 28,201, kompostu husi mane nain 18,689 no feto 9,512 maka simu ona vasina AstraZeneca doze premeru, ne’ebe hetan doasaun husi COVAX Facility iha faze premeru kampanha vasinasaun Covid-19 iha Timor-Leste.

Diretora Jeral Prestasaun Servisu Saúde, iha Ministerio da Saúde, Doutora Odete da Silva Viegas informa sidadaun nain 28,201, kompostu husi mane nain 18,689 no feto 9,512 maka simu ona vasina AstraZeneca doze premeru.

“Faze premeru vasina 24,000 doze, ita fo ba ema 28,000 resin tanba vasina ne’e vail ou botir ida ita sona ba ema nain 12. Kada ema ida ita dada seringa ne’e to’o 0.5 cc,” nia hateten iha Hotel Novu Turismo, Dili.

Nia dehan husi 24,000 doze ne’e, sira sei rezerva hela vial balun atu fo ba profesionais saúde no ekipa liña frente sira ne’ebe servisu iha fatin izolamentu no kuarentina tanba sira sei halao hela servisu.

Nia hateten ema hira ne’ebe simu ona vasina premeru doze iha fulan Abril, sei simu fali segundu doze iha fulan Junho tanba doasaun husi COVAX Facility sei to’o iha loron ikus fulan Maio.

Nia informa doasaun vasina 20,000 husi governu Australia, iha semana oin loron 10 fulan Maio, sei kontinua fo vasinasaun doze premeru ba grupo vulneravel sira iha munisipio Dili, liu-liu sidadaun sira ho idade tinan 60 ba leten no sira ne’ebe sofre moras kronika hanesan asma, hipertensaun, diabetiku, rins no seluk tanba sira iha posibilidade risku bo’ot ba hospitalizasaun no mortalidade, wainhira hetan infesaun.

Iha parte seluk, Kordenador Forsa-Tarefa ba Prevensaun no Mitigasaun Surtu Covid-19 iha Timor-Leste, Doutor Rui Maria de Araújo rekomenda atu fo prioridade ba grupo vulneravel sira iha kampanha vasinasaun atu sira bele protejidu tanba tanba husi analiza epidemiologia surtu iha rai laran hatudu maioria kazu detetadu la hatudu sintomas no la konsege deteta hotu, signifika kapasidade transmisaun bo’ot.

“Ita halo ona kobertura 2% ba ema sira servisu liña frente no balun ne’ebe iha situasaun risku, maibe ita husu vasinasaun iha fulan Maio ba oin implementa iha Timo-Leste atu foku uluk ba sira ne’ebe ita kategoriza vulneravel hanesan sira ita bolu ho termu komorbilidade katak ema hira ne’ebe sofre moras tensaun alta, diabetiku, asma. Hodi nune’e sira ne’ebe asintomatiku ita seidauk deteta tanba sira idade reprodutivu sira iha imunidade diak la moras atu hadaet ba sira hirak ne’e sira protejidu ona ho vasina,” nia hateten.

Nia dehan kobertura universal ba vasina maka dalan uniku atu manan propagasaun surtu Covid-19 iha mundu, liu-liu iha rai laran tanba ne’e esforsu hotu tenke halao atu hasa’e kobertura vasinasaun Covid-19.