Diretor Jerál Servisu Korporativu, iha Ministerio da Saúde, Marcelo Amaral hateten parseiru Banku Mundial apoia tan doasaun transporte hamutuk 19, kompostu husi ambulansia 11 no kareta operasional 8, hodi haforsa implementasaun programa prevensaun no metigasaun hasoru surtu COVID-19 iha Timor-Leste.

Diretor Jerál Servisu Korporativu, iha Ministerio da Saúde, Marcelo Amaral hateten parseiru Banku Mundial apoia tan doasaun transporte hamutuk 19, kompostu husi ambulansia 11 no kareta operasional 8, hodi haforsa implementasaun programa prevensaun no metigasaun hasoru surtu COVID-19 iha Timor-Leste.

Nia dehan apoia sira ne’e bazeia ba proposta ministerio da saúde nian ba Banku Mundial atu responde ba situasaun emergensia ligadu ho servisu prevensaun no mtigasaun ba propogasaun COVID-19, tanba ne’e sei fo prioridade ba munisipio sira iha area fronteira terrestre.

“Distribuisaun seidauk halao, maibe ita sei fo prioridade ba munisipio sira ne’ebe iha area fronteira, no atensaun barak liu ita hare ba area sira ne’ebe mais remotas,” nia hateten via telefone.

Nia dehan kareta sira ne’e sosa foun hotu, laos segunda-maun ka uzadu, tanba ne’e sei trata hela prosesu dokumentu sira no xapa matrikula sira antes distribui ba iha servisu saúde munisipio sira.

Nia hatutan montante orsamentu husi parseiru Banku Mundial atu sosa kareta 19 ne’e hamutuk $942,857.

Iha parte seluk, Diretor Servisu Saúde Munisipio Bobonaro, João Baptista Cardoso hateten sira presiza nafatin apoia husi nasional atu halo vijilansia iha area fronteira atu kontrola tranzaksaun no pasajen ilegal tama mai rai laran hodi evita transmisaun moras ba komunidade.

“Ami halo ona sosializasaun no dezeminasaun informasaun ba komunidade sira iha liña frontera Batugede, no Memo. Ami halo mos advokasia ba lider lokal sira atu labele halo transaksaun no pasajen ilegal liu-liu labele halo kontaktu ho maluk sira iha sorin ba tanba ita hatene kazu sa’e makas,” nia hateten.

Nia dehan ekipa saúde servisu makas hamutuk ho autoridade seguransa no autoridade lokal sira atu evita komunidade sira labele hakat liu fontera no halo kontaktu ho sidadaun sira iha sorin atu evita transmisaun virus ba komunidade.